Balinta grupa – palīdzība palīdzētājiem

Pēc Otrā pasaules kara cilvēkiem, tai skaitā arī ārstiem un citu palīdzošo profesiju pārstāvjiem, bija daudz ciešanu un problēmu. Londonā dzīvojošajam ungāru izcelsmes psihoanalītiķim Maiklam Balintam radās doma, ka vajadzētu sagatavot citus ārstus, pirmām kārtām jau ģimenes ārstus, lai viņi būtu spējīgi palīdzēt cilvēkiem ne tikai bioloģiskajās problēmās.

Tolaik radās pirmās Balinta grupas, kas izturēja laika pārbaudi un šodien ir sastopamas visā pasaulē, arī Latvijā. Par Balinta grupu darbības principiem stāsta ģimenes ārste Aija Cirša, kardioloģe Gunta Kaugure un psihoterapeits Juris Batņa.

Pamats – attiecības

Ārstēšana vienmēr ir notikusi caur attiecībām. Īpaši tas sakāms par ģimenes ārstiem, kuru attiecības ar pacientiem mēdz būt ilgstošas – nereti cilvēks ir viņa aprūpē kopš pirmajām mūža dienām, ārsts seko bērna augšanai un viņa veselībai turpmākajā dzīvē. "Šajā darbā ir milzumdaudz emociju un arī tā saukto neapzināto attiecību aspektu – kad cilvēki cits uz citu pārnes neapzinātas emocijas," stāsta J. Batņa. "Balinta grupas tika radītas, lai būtu kāda vieta, kur ārsti varētu ar apmācību palīdzību, ar šīs grupas pieredzi mācīties saprast, kas tad notiek attiecībās starp ārstu un pacientu, īpašu uzmanību veltot emocionālajam un neapzinātajam. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem to attiecību īpatsvars, kas darbojas prāta jeb apziņas līmenī, ir tikai 2–3%. Realitāte gan medicīnā, gan citās palīdzošajās profesijās ir tāda, ka no mums prasa konkrētu, reālu, racionālu rīcību un uzvedību, bet diezgan reti kāds interesējas, kā mēs ar to tiekam galā, kā jūtamies. Balinta grupas radās tieši tādēļ, lai varētu runāt par palīdzošo attiecību emocionāli neapzinātiem aspektiem. Lai tie, kas palīdz citiem, paši saprastu, kā viņi jūtas un kā varētu justies labāk, jo galu galā, ja palīdzētājs pats jūtas labāk, tad viņš var efektīvāk palīdzēt citiem." Šādas grupas ļoti noder ne vien mediķiem, bet arī pedagogiem, psihologiem, žurnālistiem, sociālajiem darbiniekiem, dažās valstīs arī mežcirtējiem ir sava Balinta grupa.

Tā nav terapija

Darbs Balinta grupā nav terapija, tur netiek skarta privātā dzīve, neviens nemēģina grupas dalībniekus pamatīgi pārveidot, bet palīdz viņiem uzlabot profesionālās attiecības. Par grupas darba norisi stāsta Aija Cirša: "Sākumā notiek iepazīšanās, pirmajā reizē katrs nosauc savu vārdu, pastāsta, kur viņš strādā un kā viņš šodien jūtas. Pēc tam noskaidrojam, kuriem grupas dalībniekiem šodien ir aktuālas problēmas saistībā ar kādu pacientu vai darba kolēģi, par ko viņi vēlas runāt. Katrs piesaka un pāris minūtēs izklāsta savu problēmu, un tad grupa pieņem lēmumu, kuru problēmu skatīt. Dalībnieks 15–20 minūtēs izklāsta visu, kas viņam tajā situācijā bijis sāpīgs, un uzdod grupai jautājumu, formulē, ko viņš vēlas no grupas. Arī grupa uzdod viņam precizējošus jautājumus. Pēc tam katram dalībniekam, kurš vēlas, ir iespēja iejusties stāstītāja vai kāda cita šajā problēmu situācijā iesaistītā cilvēka lomā un pastāstīt, ko viņš jūt. 45–60 minūtes notiek šis grupas darbs, un galarezultātā problēmas izklāstītājam jautā, ko viņš ir guvis, vai grupa ir devusi viņam gaidīto, kā viņš pašreiz jūtas un ko domā, vai ir kaut ko guvis turpmākam darbam ar šo pacientu vai kolēģi, vai ir sapratis, kāpēc viņam ir tādas attiecības un tādas problēmas. Grupā ir 10–15 cilvēku. Ja sanāk vairāk, tiek veidoti divi apļi: vienā ir grupa, kura pašreiz strādā, otrā – novērotāji, kuri beigās sniedz savu izklāstu par redzēto. Viss, kas runāts, ir pilnīgi konfidenciāls un paliek starp mums."

Eiropas Savienībā, lai strādātu par ģimenes ārstu, ir obligāta vismaz gadu ilga pieredze Balinta grupā. Latvijas Balinta asociācija pastāv kopš 1996. gada, tajā darbojas ģimenes ārsti un citu specialitāšu mediķi, arī psihologi, skolotāji un sociālie darbinieki, daļai ir jau vairāk nekā 10 gadu pieredze, un līdz ar to viņi var paši vadīt grupas.

Atbalstoša gaisotne

 J. Batņa atceras: "Kad pirmoreiz piedalījos Balintam veltītā kongresā 1996. gadā, mani pārsteidza ļoti atvērtā un pozitīvā gaisotne, bija skaidrs, ka tur sanākuši cilvēki, kuri raduši pievērst uzmanību attiecībām un prot tās veidot. Ne brīdi nejutos kā ienācējs no malas. Tāda gaisotne ir absolūti nepieciešama, jo sevišķi šodien, kad bieži mēs esam aizgājuši par tālu, cenšoties pelnīt naudu, sasniegt varu un labklājību, bet aizmirstam, ka dzīves pamats tomēr nav darbs. Ja mēs nesam uz mājām darbu un īpaši ar to saistītās negatīvās emocijas, tas grauj patieso pamatu – mūsu privāto dzīvi, mūsu mīlestības attiecības. Tā ka varētu teikt: ja kādreiz darbā iet kā pa elli, tad Balinta grupa ir kā šķīstītava, lai tu nenestu to elli uz mājām." "Tā ir saliņa, kur tu vari būt tāds, kāds esi, un neviens tevi par to nenosodīs. Jaunie biedri jūtas tikpat labi kā tie, kuri grupā strādājuši jau ilgāk," piebilst A. Cirša.

Mēs esam emocionālas būtnes

"Pirmām kārtām mēs esam emocionālas būtnes, un mums ir milzīgs pozitīvo emociju deficīts," uzsver J. Batņa. "Katram cilvēkam dienā ir ap 20 000 epizožu, kas saistītas ar pozitīvām vai negatīvām emocijām. Izpētīts, ka mēs jūtamies labi privātajā dzīvē, ja uz piecām pozitīvām emocijām ir viena negatīva, bet darba dzīvē – ja uz trim pozitīvām emocijām ir viena negatīva. Taču negatīvo emociju ir stipri vairāk. Tad, kad nav vietas, kur ventilēt negatīvās emocijas, agri vai vēlu sākas profesionāla izsīkuma sindroms – sadegšana darbā. Turpretī, ja palīdzētājs jūtas labi, tad labi jūtas arī palīdzības saņēmējs. Pasaulē ir veikti nopietni zinātniski pētījumi, kas apliecina, ka ārstu Balinta grupa patiešām sniedz reālu labumu pacientiem.

Mūsu uzmanības centrā ir nevis pašas profesionālās problēmas, bet drīzāk tas, kā mēs jūtamies, ar šīm problēmām saskaroties. Ja cilvēks ir sapratis savas emocijas, tas palīdz viņam iekšēji sakārtoties, un tad var ar skaidrāku prātu risināt arī konkrētas problēmas."

Mainās attieksme

"Manam ģimenes ārstes darbam darbošanās Balinta asociācijā un Balinta grupās ir devusi daudz," saka A. Cirša, "tagad labāk spēju izprast pacienta problēmas un arī savas emocionālās reakcijas pret pacientiem, varam risināt attiecību jautājumus abpusēji labvēlīgā gaisotnē. Attiecības iespējams sakārtot arī tajās minūtēs, ko pacients pavada manā kabinetā. Ja gadās kādi starpgadījumi, es pēc tam analizēju, kāpēc šis cilvēks ir mani tik dziļi aizskāris, un ar laiku savā prātā atrisinu situāciju. Ikdienas darbā arvien pievēršu uzmanību notikumiem pacienta dzīvē, kas bijuši pirms saslimšanas, kā arī tam, kā slimību skaidro viņš pats; dažkārt varu saskatīt pacienta problēmu jau iepriekš. Daudz man nozīmē sapratne un atbalsts, ko saņemu no pārējiem grupas biedriem, viņu skatījums uz manām problēmām. Tas ļauj saglabāt darbaspējas, turklāt esmu iepazinusies ar dažādām psihoterapeitiskām tehnikām, ko varu izmantot savā darbā. Mūsu nodarbībās vienmēr ir arī teorētiskā daļa, kur iepazīstamies ar jaunumiem psihoterapijā un psiholoģijā vai aicinām interesantus lektorus pastāstīt par kādu jaunu metodi."

Ja palīdzētājs jūtas labi,tad labi jūtas arī palīdzības saņēmējs.Pasaulē ir veikti nopietni zinātniski pētījumi,kas apliecina,ka ārstu Balinta grupa patiešām sniedz reālu labumu pacientiem.Latvijas Balinta asociācijas sēdes notiek katru mēnesi,divreiz gadā- ziemā un vasarā-notiek skolas-semināri.Informācija par jaunumiem regulāri lasāma žurnālā „Latvijas Ārsts”.